Temperatūrai paaugstinoties, ēkas arvien vairāk saskarsies ar spiedienu nodrošināt savu pamatmērķi — aizsargāt iemītniekus no ekstrēmiem āra apstākļiem. Šīs izmaiņas ietekmēs gan ēku un to apkārtnes projektu, gan materiālu izvēli ēku norobežojošām konstrukcijām, ka arī palielinās dzesēšanas sistēmu ieviešanu.

Apmēram viena ceturtā daļa pasaules CO2 emisiju rodas ēku ekspluatācijas rezultātā. Lai līdz 2050. gadam sasniegtu oglekļa dioksīda emisijas nulles robežu, ir jāturpina ēkās izmantotā kurināmā dekarbonizācija un jāsamazina enerģijas intensitāte, optimizējot siltumenerģijas ģenerēšanas, reģenerācijas, uzglabāšanas un patēriņa veidu.

Gandrīz 10 % CO2 emisiju pasaulē rada ēku būvniecība, uzturēšana, renovācija un dekostrukcija. Lai sasniegtu oglekļa dioksīda emisiju nulles vērtību, ir jāsamazina ne tikai ekspluatācijas, bet arī ietvertās emisijas, izmantojot mazāk jaunu vai atkārtoti izmantotu materiālu, pārejot uz bioloģiskas izcelsmes materiāliem un uzlabojot tradicionālos būvmateriālus.

Valdības pāriet no brīvprātīgām saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu uz saistošiem enerģijas kodeksiem, kas vērsti uz ēku CO2 emisijām. Lai gan visā pasaulē tiks ieviesti stingrāki būvniecības kodeksi, lai samazinātu ekspluatācijas emisijas, noteikumi tiks paplašināti arī attiecībā uz oglekļa dioksīda emisiju, lai nodrošinātu pārredzamus datus par būvmateriālu aprites ciklu.

Sarežģītā ilgtspējas pārskatu sniegšanas vide rada saskaņošanas problēmas, taču ESG pārskatu sniegšana veicina efektivitāti, samazina riskus un atbilst pieaugošajām investoru un klientu vēlmēm. Uzticama detalizētu datu apkopošana būs ļoti svarīga, lai nodrošinātu pārskatu sniegšanas atbilstību un optimizētu resursus.

Būvniecības nozare saskaras ar ievērojamu kvalificēta darbaspēka trūkumu, ko pastiprina darbaspēka aiziešana pensijā — šī problēma ir vēl aktuālāka HVAC nozarē. Lai to risinātu, būvniecības nozare ieguldīs savā tēlā, plašā mērogā kvalificētu speciālistu apmācībā un ietekmes līdzekļu tehnoloģijās.

Ēkas veido mūsdienu dzīves pamatu, nodrošinot stabilu vidi dzīvošanai, darbam un atpūtai. Tomēr četri kritiski faktori — ekstrēmi laikapstākļi, urbanizācija, kiberdraudi un jaunās ēku tehnoloģijas — uzsver, ka steidzami ir jāuzlabo ēku drošība, lai labāk aizsargātu to iemītniekus.

Cilvēki gandrīz 90 % sava laika pavada telpās, un pēc pandēmijas pieaug izpratne par veselīgām iekštelpām, ko vēl vairāk veicina gaisa piesārņojums un pieaugošās investoru un īrnieku prasības. Tas ietekmēs jaunu ēku un modernizācijas projektu izstrādi, lai par prioritāti izvirzītu iedzīvotāju labsajūtu, lielāku uzmanību pievēršot temperatūras komfortam, gaisa kvalitātei, akustiskajam komfortam un optimālam apgaismojumam.

Pandēmija ir strauji pārveidojusi ikdienas dzīvi, atbrīvojot birojus un tirdzniecības centrus un pārvēršot mājas par darbavietām. Tas atstās paliekošu iespaidu, mainot ieilgušo paradigmu, kad telpas vairs nav noteiktas formas un funkcijas, bet gan dinamiskas, lai atbilstu mainīgajām prasībām.

Ēkās strauji pieaug ar IoT darbināmu ierīču skaits, taču to potenciāla pilnīgu izpausmi joprojām kavē vairākas problēmas, piemēram, ierobežota savietojamība un mērogojamība, modernizācijas iespēju trūkums un datu pārslodze. Uz IP balstīti saziņas protokoli, semantiskie domēnu modeļi un droša atjaunināšana tīklā palīdzēs pārvarēt šos šķēršļus un atklās jaunas izmantošanas iespējas.

Globālā būvniecības darba produktivitāte atpaliek no citām nozarēm fragmentētas plānošanas, izpildes un darbības, ierobežotas datu apmaiņas un novecojušu progresa uzraudzības metožu dēļ. Inovatīvas pieejas, piemēram, integrēta projektu īstenošana, uzlabota digitālā plānošana un digitālā darba plūsmas pārvaldība, palīdzēs optimizēt projektu izpildi, samazinot dārgu pārveidošanu un projektu kavēšanos.

Globālais ēku automatizācijas vadības sistēmu (BACS) tirgus strauji aug, taču pašreizējās sistēmas saskaras ar fragmentētu darbību un neefektivitāti. Nākamās paaudzes BACS apvienos dziļāku integrāciju ar decentralizētu intelektu, gludāku arhitektūru un mākslīgā intelekta vadītām iespējām, lai uzlabotu energoefektivitāti, iemītnieku komfortu un darbības noturību.